|
May. 11th, 2004|10:31 pm |
Neesmu no citu ļautiņu plecu slapinātājām, bet atzīšos godīgi, ka šis ir tas brīdis, kad es labprāt veiktu iepriekšminēto darbību, t.i., palaistu bimbim uz kāda spēcīga, pažēlot spējīga un mīļa pleca.
Pat nezinu, kas īsti noticis, vai varbūt nav noticis, bet asaras tā vien spiežas laukā no manām zaļajām acīm. Bez histērijas, elpas trūkuma un dūru dauzīšans pret skapi. Tikai klusi šņuksti un vieglas elsas.
Raudu.
Piedodiet. |
|