| ir un nav, nav un ir |
Oct. 30th, 2006|06:08 pm |
|
Šķiet lieku daudziem saviem lasītājiem vilties, jo mana dzīve, nu vismaz šeit attēlotā pēkšņi pārstājusi būt aizraujoša. Nav vairs piektdienas vakaru, kad es piedzērusies raudu pie bāra bufetes, nav vairs desmit gadus vecāku vīriešu ar biliarda galdiem dzīvokļos, kuri man no rīta izvadot laukā pa durvīm sacītu: "Nu tad varbūt kādreiz sazvanīsimies, mazā...", nav vairs staltu, nepieklājīgi izskatīgu jaunēkļu lielos, melnos BMW un jaunu juristu, kuri mūždien prot man aizrunāt ausis. Tā vietā ir MV, pankūkas svētdienu rītos, korejiešu filmas darbadienu vakaros un piektdienas vakari mājās ar siermaizēm un piparmētru tēju, ir kašķi par maniem īsajiem matiem un manu it kā apvēlušos vēderu. |
|