| neuzrakstītais |
Oct. 23rd, 2006|03:17 pm |
Tāpat kā daudziem no jums, man ir ļoti daudz neuzrakstītu postu tikai tālab, ka tie galvā parādās visnepiemērotākajos brīžos, kad pa rokai nav papīra un rakstāmā, par klaviatūru nemaz nerunājot. Tad nu daudzi mani ģeniālie ieraksti (nemaz nesmīni!) paliek nedokumentēti, jo tie prātā nāk autobusā Alūksne - Rīga, uz MV dzimtās pilsētiņas bruģa brīdī, kad mēs nesarunājamies, jo esmu uz viņu apvainojusies par to, ka viņam nepatīk iet pa ielu, turot manu roku, vai arī vakara mikroautobusā no lekcijām.
Ja jums interesē, tad man kopumā iet labi. Bijām MV laukos un viņa māte, ieraudzījusi mani savā mazajā virtuvītē, iesaucās: "Paskat, atkal sadraudzējušies! Nu jauki!", bet viņu kaķis no manis joprojām baidās un vecā, mīlīgā, melnbaltā kucīte palikusi kurla. Tur ir tik pat skaisti, kā tas bija trīs gadus atpakaļ, tik pat mierīgi, klusi un mazliet pasakaini. Jaunieši, kas uz mums joprojām iešķībi glūn, Ievu laipa, Vaidava un dižvītols līdz kuram neaizgājām, jo zāle bija gara un slapja. |
|