| vo tak to |
Sep. 4th, 2006|09:55 pm |
|
Biju uz mutes, kad ieraudzīju savus jaunos kursabiedrus. Čikses no galvas līdz kājām tērpušās Doļše&Gagana, ar rokassomiņām, kuru cena (negribēju teikt - vērtība) noteikti pārsniedz manus pagājušā gada ienākumus, matiem, par kuru frizēšanu viņas vienā reizē samaksā divas reizes vairāk par to, cik man izdodas nopelnīt mēnesī, un pavisam noteikti arī šķūningotiem Bē Em Dabaljū augstskolas stāvvietā. Džeki jau arī pārsvarā iespīlējušies savos Diesel džinsiņos un uz galda uzmetuši septītā Bē Em Dabaljū atslēgas un kaut kādu tur vikrutaso telefonu. Novilku savu nāģeni, izvilku Daučlandes viesnīcā nosperto pildspalviņu un bijībā noliecu galvu. |
|