| banāl` jebšu naksnīgais sentiments kofeīna ietekmē |
Jul. 11th, 2006|02:17 am |
Oj, ziniet, nu ir patīkami atgriezties mājās divos naktī pa visu vakaru izdzērušai tikai divas glāzes kokakōlas. Laikam dārgais mani būs aplipinājis ar šiem bezalkoholiskajiem vakariem.
Man lūdzu kokakōlu ar ledu un citronu!
Tas viss gan neizslēdz to, ka man būs arī jautrības vakari ar Desperados un Coronu pārmaiņus, tomēr šis vakars bija tāds ārkārtīgi jauks un mierīgs. Klusums un kaut kas līdzīgs vēsumam pēc visas tās trakās tveices, saules un smacīguma. Satiku ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ermich un sajutos laimīga, ka Latvijā atkal kaut uz laiciņu ir par vienu man ārkārtīgi mīļu cilvēku vairāk.
----
Laime tā ir kokokōla ar citronu un ledu tev mīļa un mūžību neredzēta drauga kompānijā, laime tie ir smiekli par muļķīgiem jokiem, tā ir īsziņa no dārgā vīrieša vienos naktī, kurā viņš novēl saldus sapņus uz brīdi, kad es došos gulēt. Laime ir divdesmit viens grāds pēc trīsdesmit pieciem, tās ir ērtas sandales, smaidi, apskāvieni un atvadas uz atkalredzēšanos. |
|