| rīma |
Jun. 12th, 2006|10:10 pm |
Ja mana dzīve turpināsies šādā stresā, tad es kļūšu ārkārtīgi resna. Tikko iestūķēju mutē pusi šokolādes tāfelītes un, ja vien piemājas veikals nestrādātu līdz desmitiem, noteiktu dotos turp un iegādātu divlitrīgo kokakōlu un vislielāko pieejamo paku čipsu, nemaz nerunājot par to, ka šodien brīdī, kad bibliotekāre man paziņoja, ka grāmatas man uz mājām neizsniegs, jo es neesmu pārslēgusi studiju līgumu, pirmais, kas man ienāca prātā bija McDonald. Nožēlojami.
Šķiet, ka vienīgais, kas varētu aizstāt rīšanu, būtu brūtgāna atbalsts, bet tā kā es absolūti nemāku apieties ar vīriešiem, tad nāksies iztikt ar šokolādes un Ronalda McDonalda atbalstu. |
|