| it's not all about them |
Jun. 5th, 2006|09:18 am |
Šonedēļ es gribētu izslēgt to sevis daļu, kura nemitīgi jūt un domā par vīriešiem, lai beidzot, kad vairs īsti nav kur sprukt, varētu pilnībā koncentrēties un nodoties kursadarba un prakses atskaites rakstīšanai. Joprojām nezinu, kādā tieši veidā līdz piektdienas rītam man to izdosies izdarīt, bet vismaz jāpacenšas, lai visu to padarīšanu nenāktos pārcelt uz rudeni un sadārdzināt par aptuveni simts latiem, kas man ne tuvu nav pa kabatai.
Vēl jau jādomā, ko iesākt ar studijām kā tādām, proti, palikt dienas nodaļā vai iet uz vakaru, un, ja iet uz vakaru, tad meklēt kārtīgu darbu vai tomēr sekot sapnim, no kura man pēkšņi tik ārkārtīgi bail, un doties uz frizierskolu? Tā pat nav īsti panika, kas mani tagad pārņēmusi, drīzāk tāds izmisuma un apjukuma apvienojums proporcijā viens pret trīs. |
|