|
Apr. 30th, 2004|06:47 am |
Šorīt ārā salna, manis taisītās maizītes apēstas, kapija izdzerta un mīļotais vīrietis jau aizdevies uz darbu. Brīžiem sevi apbrīnoju - te vienu dienu es izplūstu asarās par to, ka viņš ir pēdējais maita un riebeklis, te otru esmu laimīgākais sievišķis pasaulē, kas ceļas sešos un gatavo savam pasaules lielākajam dārgumam brokastis.
Nu nesaprotu es vīriešus, bet sievietes - nu tās jancīgās būtnes - nesaprotu vēl vairāk, varētu pat teikt, ka reizēm mans nesaprašanas līmenis atrodas zem 0 iedaļas. |
|