| badakāsis |
Mar. 13th, 2006|08:38 pm |
|
Uz darbu iet ir bīstami, tas nu ir fakts! Sēžu viena pati kabinetā, cītīgi blenžu virpā, kad pēkšņi iebrāžas kolēģe, kuru es klusībā dēvēju par lotgaļu mammuku, un jautā, vai es šovakar esot pie stūres. Izbrīnā atbildu, ka neesmu gan, uz ko lotgaļu mammuks iesaucas: "Vai cik labi!", izvelk no plaukta krējuma liķiera buteli un lej man teju vai pillu glāzi. Pēcāk vēl piekrāmējusi man šķīvi ar kūkām, āboliem un maizītēm, kas palikušas pāri no svinībām priekšpusdienā, saka: "Ēd, nabaga bērniņ, ēd!" Tas man tā uzlaboja omu, ka ceļā uz mājām nevarēju vien beigt smaidīt, lai gan patiešibā smaidu jau visu dienu, jo ik pa laikam saņemu kādu ārprātā jauku ziņu no sava dārgā vīrišķa. |
|