| romāns ar Romānu |
Feb. 16th, 2006|10:30 pm |
Lasot pēdējās grāmatas lappuses, mani vienmēr pārņem tādas kā mazliet saldsērīgas skumjas. Iespējams tāpēc, ka ar šo grāmatu pēdējās nedēļās pavadīts tik daudz laika - ar to braukst kopā autobusos, tramvajos, vilcienos, ar to kopīgi ēstas brokastis, vakariņas, tā ņemta līdzi gultā un pat paslepus lasīta garlaicīgās lekcijās un retu reizi arī darbā. Varētu pat teikt, ka man bija neliels romāniņš ar grāmatu. Romāns ar romānu. Ō, jā, ja vien viss būtu tik vienkārši un varētu īpaši specializētā veikalā iegādāties kompaktu mīļāko mīkstos papīra vākos, ko varētu izvilkt no somas, kad vien atliek kāds brīvs brītiņš, kad vien sakārojas. Ls septiņi astoņdesmit deviņi un braucienā uz mājām no darba ar diviem sabiedriskajiem transportiem tu jūties laimīga. Tev ir VISA? Lieliski, mīļāko izvēle plašajā vispasaules tīmeklī ir simtiem, miljoniem reižu lielāka salīdzinājumā nabadzīgo klāstu vētājās bodēs.
Pēdējām lappusēm ritot, negribot nākas aizdomāties par to, kāda tad es būšu, sasniegusi četrdesmit trīs gadu robežu, varbūt tāda pati, kā manas pēdējās aizraušanās varones, loģiski, ja neskaita to, ka es noteikti nebūšu bagāta, nedzīvošu milzīgā studijas tipa dzīvoklī pašā Ņujorkas centrā un man pavisam noteikti nebūs divdesmit gadus jaunāks mīļākais (apakšveļas modelis/aktieris). Es vismaz ceru, ka es būšu laimīga. |
|