| nu jā |
Jan. 28th, 2006|05:51 am |
Tā tas laikam notiek, proti, ja vakars sākas pozitīvā noskaņojumā, tad tādā noteikti nebeigsies. Četros no rīta pie Pulciņa bufetes vienai pašai ar Coronu nez kāpēc nav īpaši jautri, un pat par spīti pavisam nelielajam alkohola daudzumam asinīs (mazliet uzjautrinoši atcerēties bārmeņu sejas izteiksmi, kad pasūtīju persiku sulu (tīru) un vēlāk ūdeni), gribējās piezvanīt kādam no bijušajiem vīriešiem un teikt - gaidi, es tūliņ būšu. Labi gan, ka saglabājusies kaut drusciņa pašcieņas un esmu sveika un vesela nokļuvusi mājās.
Rīt derētu piedzerties un kārtīgi izdancoties. |
|