| mātes un meitas |
Jan. 16th, 2006|10:13 pm |
Šodien māte mani pamatīgi nošokēja ar ziņu, ka pielikusi visam punktu un devusi savam vecim laiku līdz sestdienai, lai viņš varētu izvākties. Rozā brilles nokritušas un tagad redzu daudz ko tādu, kas man no tiesas nepatīk, jēziņ, no mans mātes, nē, nu no manas mātes ko tādu dzirdēt ir neparasti, lai arī es lepojos, ka viņa nebaidās atkal būt viena un tālab netaisās samierināties ar lietām ar kurām nevajadzētu samierināties.
Kad izdevās aizvērt atkārušos žokli, momentā piedāvāju uz laiku pārvākties pie viņas, lai viņai nevajadzētu palikt vienai, un viņa bija pat ļoti priecīga par šādu ierosinājumu. Pēdējos divos gados mēs esam tik reti redzējušās, ka būtu pat tīri jauki kādu laiku viņu atkal redzēt diendienā, mazliet pieskatīt, aprūpēt un ļaut viņai parūpēties arī par mani. |
|