| kūleņi |
Jan. 4th, 2006|10:26 pm |
Pēdējā gada laikā viss bijis tik ačgārni, cik vien iespējams, dzīve vairākkārt apmetusi kūleni un brīžiem vairs nevar saprast, vai atrodies ar muti smiltīs vai ar seju pret sauli, un tad vēl atnāk tādi vakari kā šis, kad pēkšņi kaklā parādās asaru kamols un asaras sāk slīdēt pār vaigiem, jo liekas, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, es kaut ko daru nepareizi, es esmu nepareiza.
Kāpēc gan justies vientuļam ir tāds grēks? |
|