| par kilogramiem |
[Apr. 18th, 2007|08:15 am] |
Pirms apmēram trīs nedēļām, pēc ilgāka laika uzkāpusi uz svariem, secināju, ka esmu nokritusies svarā par četriem-pieciem kilogramiem. Vispār jau es sveros reti, galvenokārt tālab, ka savam svaram līdzi īsti nesekoju, bet nu tāda starpība mana pēdējos gados viena vai divu kilogramu svārstību vietā iedarbojās kaut kā dīvaini. Tagad nu riju un dzeru visu - stumju rīklē baltmaizi ar kārtīgu šņāpienu majonēzes zem siera, šķiņķmaizīti, somā iesaiņoju vēl vienu, ja nu frizierkursos uzmetas lielais izsalkums, vakaros trekterēju sidru, šampanieti un kokakolu un šorīt pat tējai pievienoju cukuru, lai gan to neesmu darījusi gadiem. Nav jau tā, ka man kaut kad būtu bijušas problēmas ar svaru, vienkārši šī apziņa, ka esmu tajā nokritusies iedarbojas ar kaut kādu maniakālu tieksmi rīt visu pēc kārtas.
Ja nenomierināšos, drīz to piecu gilogramu vietā nāks desmit un es pārvērtīšos par speķainu pončiku. |
|
|