| go to bed, world |
[Feb. 8th, 2007|12:08 am] |
Ēdu ķiršu liķiera konfektes, fonā sen neklausītie The Cardigans un rokās viena no trim pirms pāris dienām iegādātajām grāmatām. Tāds kārtīgs sieviešu romānelis, kur vīrieši cūkas un sievietes netaisnīgi apdalītas cīnītājas. Judi Hendricks, Bread Alone. Varbūt tās iedvesmota jaunajā dzīvoklī uzcepšu mazi. Varbūt. Diezvai.
Nevaru aizmigt jau ceturto vakaru, bez MV blakus pa galvu maisās visādas domas, kas neļauj aizvērt acis un vienkārši iemigt, tālab palieku nomodā līdz absolūtam spēku izsīkumam, līdz acis pašas krīt ciet un domas izgaist kaut kur starp segām, spilveniem un murgainiem sapņiem. |
|
|
| stay in bed, world |
[Feb. 8th, 2007|11:43 pm] |
Istabā septiņpadsmit grādi, joprojām drillēju The Cardigans Long Gone Before Daylight un, ērti ieritinājusies segās pie pašiem radiatoriem, turpinu lasīt savu jauniegūto romāneli, ik pa brītiņam iemetot mutē pa jaunai liķierkonfektei.
Šorīt pie pāris fragmentiem pat apraudājos, un tagad nevaru saprast vai tiešām grāmata tik laba, vai arī mani vienkārši pārņēmis ziemas un nelielas vientulības sentimentālais delīrijs.
Ar nelielu smīna un smaida kombināciju atceros, kā pāris gadus atpakaļ drudžaini visu MV prombūtnes nedēļu ik pa trīs minūtēm pārbaudīju telefonu, vai nav pienākusi kāda ziņa, bet tagad telefonā ieskatos tikai tad, ja esmu aizmirsusi uzlikt rokas pulksteni.
Ja neskaita to, ka vakaros gulta liekas pārāk tukša, esmu pat mazliet priecīga, ka nedēļu varu padzīvot bardakā un mierā, lasīt līdz diviem naktī un skatīties savus stulbos seriālus. |
|
|