| |
[Dec. 17th, 2006|02:30 pm] |
|
Tas tomēr ir kaut kā baigi forši, ja viena bridī saproti, ka nepiedienīgi izskatīgais vīrietis ar perfekto augumu un dzejisko runu, kuru idealizēju un kurā biju līdz ausīm ieķērusies, bet mums nekas nesanāca (gandrīz jau standarta scenārijs manā gadījumā), ir pēdējais kretīns. Es pat teiktu, atbrīvojoši. Tagad varu pavisam vēsi izdzēst viņu no savas telefongrāmatiņas, vai pat nedzēst, jo zinu, ka pat pēc vistrakākā iespējamā strīda ar MV vai septītā Desperados pie Pulkveža letes, es viņam nerakstīšu muļķīgas īsziņas, lai tikai atgādinātu par savu eksistenci. |
|
|