| tu-tū |
[Jul. 17th, 2006|12:55 am] |
|
Vēl viens cukurgrauds manā tējas tasītē. Ceturtdienas zvanam no bijušā brūtgāna-divdesmitgadnieka šodien seko īsziņa no bijušā brūtgāna-trīsdesmitgadnieka. Dabas likumi laikam, citādi jau nevar izskaidrot to, ka šie abi sarosījušies tiklīdz ir man pilnībā pie kājas. Nē, nu es nemelošu, ka tas mani atstāja pilnīgi vienaldzīgu, nemaz ar ne, tomēr nenoliegšu, ka izjutu tādu kā savādu prieku un gandarījumu par to, ka beidzot man vairs nav jāpiespiežas, lai neatbildētu, lai atkal nekāptu virsū uz sliedēm, pa kurām pretī traucas slepkavnieciski noskaņots vilciens. |
|
|