| svētdienas vakara mazohisms |
[Apr. 30th, 2006|09:38 pm] |
|
Ne ēst, ne gulēt, ne lasīt, ne pavadīt vakaru kopā ar draugiem. Adresāts, sasodīts, atrodas ārpus uztveršanas zonas un man liekas, ka es no neziņas un gaidīšanas tūliņ sajukšu prātā. Kas notiek? Kur paliek kontrole pār visu? Kur paliek vēsais prāts un veselais saprāts? Neciešu šīs sajūtas. Neciešu, neciešu, neciešu. Pēkšņi pat liekas, ka esmu to visu pelnījusi - mazu strēlīti gaismas un tad sev acu priekšā aizcirstas durvis. Vairs pat negribas vainot nevienu citu. Pati, pati, pati. Es visu pati. Kā jau vienmēr. |
|
|