| santehniķe |
[Apr. 24th, 2006|05:52 pm] |
Varu būt vienīgi vīrieša jaukākais sapnis vai ļaunākais murgs, man pašai vismaz šķiet, ka citu variantu nav. Reizēm, kad pār manu galvu nāk gūzma visādu sīkumu, kad viena pēc otras seko sadzīviska ķibeles, varu sākt raudāt un kliegt, tomēr varu arī saņemt sevi rokās un salabot zem izlietnes pajukušās trubas, novēršot plūdus. Par to man balvā glāze Martini ar ledu, divām citrona šķēlītēm un vietējo limpopo Fantastika.
Dziļa ieelpa, dziļa izelpa. Jābrauc pastaigāt pa Ķemeru takām atgūt mieru. |
|
|