| sajust |
[Feb. 20th, 2006|11:11 pm] |
Šovakar pat mikrorajonos skaisti, bet es nevaru iemigt. Man ir silti, pat mazliet karsti, esmu pārēdusies mātes dāvinātās šokolādes trifeles un pa galvu, kā ik vakaru, maisās visādas domas. Šoreiz pavisam rāmas, bez morāli suicidālām iezīmēm, bez pašpārmetumiem un dusmām. Tik savijusi kopā kāju pirkstus prātoju par to, ka gribētos, lai kāds šovakar guļ blakus. Tāpat, klusu, lai tik varu pieglausties, apvīties un just tā otra krūtis cilājamies un sirdi pukstam, lai jūtu siltumu, lai jūtu, ka vairs neesmu viena.
Man brīžiem liekas, ka visas šīs emocijas mani reizi par visām reizēm ņems un nosmacēs. |
|
|