| mans dārgais, uzticamais draugs |
[Jan. 26th, 2006|11:02 am] |
Pēdējos mēnešos novārtā sanācis atstāt vienīgo man pilnībā uzticīgo vīrieti. Sametas pat mazliet kauns, jo agrāk gandrīz katru piektdienas vakaru viņš bija mīlīgi pieglaudies man pie sāniem, ik pa laikam cieši ieskatīdamies manā acī. Viņš nekad neatstāja mani vienu, sacīdams, ka lūk ieraudzījis paziņu un aizies mazliet parunāties, un man ne mirkli nepalika garlaicīgi, jo kā gan viņa kompānijā tas vispār varētu būt iespējams (?).
Pēdējos mēnešos, nu jā, pēdējos mēnešos esmu pamatīgi grējokusi, atstādama viņu mājās vienu pašu, bet pati tajā laikā nododoties, ak vai, man kauns, alkohola un vīriešu upēs, bet tas nekas, tas nekas (!), es esmu nolēmusi laboties un jau šo piektdien pat kopā ar viņu došos uz ZigZag koncertu Dēpō. |
|
|
| paldies tev, vējamāt |
[Jan. 26th, 2006|09:46 pm] |
|
Pulkstens astoņos trīsdesmit, kad joprojām vēl atrados darbā, likās, ka rītdien tomēr būs jākratās uz darbu, lai pabeigtu šādus tādus sīkumus, tomēr vēji bija man labvēlīgi, dievi žēlīgi un liktens bij lēmis citādāk - rīt brīvdiena! Juhū! |
|
|
| hell is around the corner |
[Jan. 26th, 2006|11:12 pm] |
|
Pat tad, kad ir labi vienai pašai, gribas, lai šādos vakaros būtu kāds, ar ko blakus pagulēt un kam matus pabužināt, acīs paskatīties un ausī pačukstēt. |
|
|