| Sia Rīgas Vīrietis |
[Jan. 23rd, 2006|08:24 pm] |
Mans smalkais nenosalšanas plāns cieta pamatīgu fiasko, jo autobusu saraksts, kā man ar katru aizvadīto mūža dienu nākas secināt, ir radīts tikai tādēļ, lai varētu paņirgāties par cilvēkiem, kuriem nākas pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
Sia "Rīgas Satiksme" varētu salīdzināt vīriešiem - tu vilies, dusmojies, ka uzticējies, tad atkal uzticies, vilies un atkal dusmojies, tomēr beigās, kad autobuss ierodas ar trīsdesmit minūšu nokavēšanos, un tev liekas, ka nāksies ar kabatas nazi amputēt kāju pirkstus, tu tāpat ierausies tajā metāla kastē, jo iespītēties un apvainoties būtu pat vairāk kā muļķīgi un pilnīgi bezjēdzīgi. |
|
|
| ak es, grāmatu tārps |
[Jan. 23rd, 2006|11:28 pm] |
|
Tas jau kļuvis par tādu kā rituālu - ikreiz, kad dodos pusdienu pārtraukumā, iegriežos arī grāmatnīcā un kādas divdesmit minūtes pavadu tāpat vien, pārcilājot grāmatas un meklējot savu nākamo upuri. Mans jaunākais ieguvums ir Carl Hiaasen Skinny Dip. Londonas bohēmisko vidi nomainu pret ASV, precīzāk, Floridu, un vismaz pirmās sešdesmit lappuses liekas visai aizraujošas. |
|
|
| viltus bandīši |
[Jan. 23rd, 2006|11:49 pm] |
|
Vai tu, dārgais draugs, zini, kāda ir skaņa, kad aptuveni no pusotra metra augstuma uz flīžu grīdas nokrīt ar gliemežvākiem un akmeņeim pildīts stikla trauks? Es zinu, jo es tajā brīdī atrados pie virpas, kad no apakštāva pēkšņi atskanēja briesmīgs blīkšķis, kas gan vairāk atgādināja skaņu, kāda varētu rasties, ja kāds bandīts ar lielu lauzni izblieztu kādu no logiem. Lieki piebilst, ka ap pusnakti, kad visapkārt ir tumsa un tu esi nodevies grāmatas lasīšanai par slepkavības mēģinājumu, nodevību un atriebību, tā nav pati patīkamākā skaņa. Tikko vēl dabūju visu to messu vākt un tagad, šķiet, nevarēšu aizmigt, jo sapņos, t.i., murgos rādīsies bandīši. |
|
|