| man žēl |
[Jan. 15th, 2006|02:02 pm] |
Tā ir briesmīga sajūta. Briesmīga, briesmīga, briesmīga sajūta.
Zvana tēva mātes brālis un aicina uz savas sievas bērēm, bet es pat nespēju izspiest man žēl, es nespēju pateikt es jūtu jums līdzi, es tikai saku jā, saku labi, jā, es paņemšu līdzi fotoaparātu, saku jā, labi, vienos un viss. Es nezinu, kāpēc ellē gaisā es nevarēju pateikt man tik ļoti žēl, jo man tiešām ir ļoti žēl, ka viņa sieva, mana tante, ka viņa ilgi mocījās ar vēzi, pārcieta vairākas operācijas un tagad ir prom, un viņš ir viens, slims, vientuļš un viens, un ārkārtīgi pesimistisks, arī tad, kad nebija vientuļš, vecs, slims un viens. Nolieku klausuli un jūtos briesmīgi, es jūtos briesmīgi tāpēc, ka es pēdējā laikā jūtos nožēlojami un vientuļi, lai gan man nav nekāda pamata, man nav pat mazāko tiesību tā justies. |
|
|