| no sirds |
[Dec. 2nd, 2005|04:32 pm] |
Tas saucās meklēju pantiņu, ko kursabiedrenei kartiņā ierakstīt, uzgāju lūk šādu brīnumu un pamatīgi apsmējos:
Brendijs ir beidzies, acis tik bālas,
Glāzes ir sausas un zvaigznes tik tālas,
Tepiķis pievemts, drope ir galā,
Jūtos zem galda kā vientuļa salā. |
|
|