meitenes, sargājiet figūras! |
[Nov. 13th, 2005|01:29 pm] |
Šorīt (nu labi jau labi, pulkstens divpadsmit nav gluži rīts) pa ceļam uz autobusa pieturu iegriezos Narvesen, lai iegādātu brokastu. Tad nu es iedama cauri Vērmaņdārzam laimīga stūķēju māgā pārsteidzoši gardo (es biju izbadējusies) topmaizi, klāt uzdzeru jogurtiņu, kad pretīmnākošais pusmūža vecuma kungs mani pārsteidz, laipnā balsī vērsdamies pie manis ar lūk šādu tekstu: "Ģevuška, požalsta beregiķe sebja, beregiķe svaju figuru!"
Citu reizi tas pavisam noteikti būtu man sagandējis omu, jo, lai arī manai figūrai nav ne vainas (nē, nu labi nebūšu pieticīga - man ir pat ļoti laba figūra), man, kā jau katram sievišķim, ir savi mazie kompleksi (reizēm spogulī pētu savus vēdera tauciņus un stingri apņemos mājās taisīt presītes, bet tā arī to nekad nedaru), bet šoreiz, šoreiz es sāku smieties tā, ka teju vai aizrijos ar savām brokastīm. ---------------------------------------- Oma man šodien tiešām pārsteidoši lieliska, bet, ja tā padomā, kālab lai tā nebūtu? Ir mierīga, klusa svētdiena pēc jautras, dejām pilnas nakts, un tas taču ir pietiekoši labs iemesls, lai es justos laimīga. |
|
|