| ezītis miglā |
[Oct. 24th, 2005|07:16 am] |
Pēdējā laikā attiecības ar pretējo dzimumu vārdos neizsakāmi iztukšo un nogurdina. Nav vēlēšanās pat veidot sarunu, jo šķiet, esmu nonākusi līdz tādai pakāpei, ka spēju paredzēt teju vai katru gājienu, jau iepriekš zinu visu, kas man tiks sacīts un visu, kas tiks noklusēts. Lai arī nianses atšķiras, galvenā sižeta līnija paliek viena un tā pati, un tas, ka stāsta beigas ir zināmas jau tajā pat mirklī, kad tas ir sācies, nogurdina, skumdina un neļauj tikt tālāk par virsrakstu.
- Sveika
- Uz redzēšanos |
|
|
| valerianae radix |
[Oct. 24th, 2005|11:07 pm] |
|
Parasti mani kaitina citu cilvēku nervozitāte, bet šoreiz nokaitinājusi pašas dīdīšanās, tirināšanās, nespēšana koncentrēties, iemigt pat tad, kad nāk miegs, nemaz nerunājot par to, ka esmu kļuvusi par teju vai neveiklāko būtni ciemā un viss iespējamais lido laukā no rokām. Atcerējos, ka pirms gada iegādāju kaut kādas mistiskās super-mega-giga dabiskās anti-stress tabletes (smaržo pēc maltas un kaltētas zāles), saēdos un tagad lienu gultā gaidīt, kas nu būs. |
|
|