| you can't have it all |
[Oct. 21st, 2005|11:09 am] |
Atceros, kā piecus gadus atpakaļ uz mātes jautājumu Kas tev tur uz kakla? atbildēju ar biklu Es nokritu, kā arī to, kā pāris mēnešus atpakaļ apcēlām mazo māsu, kad šī vasaras karstumā uz skvoša spēli ieradās ar šallīti ap kaklu, kā attaisnojumu minot to, ka esot saaukstējusies. Un tagad, tagad es pati spurdzu, jo manu kaklu rotā pamatīgs zilums, kā sasodīta piemiņa no vakardienas ballēšanās.
Ja agrāk man trāpijās sarežģītie un neizprotamie vīrieši, tad tagad viss ir pavisam vienkārši - smuks ģīmis, glīša pēcpuse, jā, nū, un tas ir arī viss, un, ja ar VK man bija iespēja mēnesi pamocīties un pārliecināties, ka nekādas pat uz nopietno pusi velkošas attiecības ar viņu nav iespējamas, tad ar šo neizsakāmi glīto jaunēkli ar, goda vārds, smukāko dibenu, kādu man pēdējā laikā nācies redzēt, man tāda iespēja pat neradās, jo (šeit seko jautrākā daļa) uz jautājumu, vai ņemšu viņu šovakar uz mājām, saņēmis atbildi nē, puisis izskatijās manāmi vīlies, nū tik vīlies, ka pat nepajautāja manas koordinātes, kas mani, ja runājam atklāti, nemaz neapbēdināja.
Kā saka angliski runājošās tautas - You can't have it all! |
|
|