| VK |
[Oct. 11th, 2005|12:17 pm] |
|
Nekad nebiju domājusi, ka teksts: "Saulīt, man tevis pietrūkst!" spēs manī izraisīt tādas dusmas, jo tieši to es šobrīd izjūtu - dusmas, niknumu un neizsakāmi spēcīgu vēlēšanos viņu nožņaugt. Kas ellē gaisā ar jums vīrieši notiek? Grib, negrib, grib, negrib! Make up your fucking mind! |
|
|
| labi! |
[Oct. 11th, 2005|03:13 pm] |
Dusmām seko smiekli, kad uz manu īsziņu, kurā visai šerpi paziņoju, ka neesmu viņa saulīte, saņemu ģeniālāko iespējamo atbildes variantu - labi.
- Tavi bērnišķīgie gājieni man ir apnikuši līdz tādai pakāpei, ka neredzu nevienu racionālu iemeslu tam, kāpēc es vispār vēlējos būt ar tevi kopā.
- Labi. |
|
|
| nervi čupā |
[Oct. 11th, 2005|08:07 pm] |
Jūtu, ka esmu teju uz nervu sabrukuma robežas, jo esmu gatava ārdīties un kliegt tikai tādēļ, ka nevaru atskrūvēt vienu mazu skrūvīti, proti, brīdī, kad beidzot esmu saņēmusies salabot savu mp3 playeri un esmu pat izrakusi lodāmuru, nevaru atrast nevienu tik mazītiņu skrūvgrieznīti, kas derētu šīm sasodīti mikroskopiskajām skrūvēm. Jā, es izmēģināju visus mājās esošos nažus, bet, nē, man nekas neizdevās.
Jā, un joprojām nespēju atbrīvoties no visa tā niknuma, kuru manī šorīt izraisīja VK ar savu "saulīt, es pēc tevis ilgojos" ziņu, (piedodiet, atvainojiet) bļe. |
|
|
| ramaņķika |
[Oct. 11th, 2005|09:19 pm] |
|
Vesels lērums sveču un maģiski smaržojošā vīraka nūjiņa un es jau jūtos mazliet mierīgāk, mazliet labāk un mazliet pašpietiekamāk. Un savādi, ka šādā augstākās pilotāžas romantikajā gaisotnē sagribējās sev apkārt ieviest vismaz kaut kādu kārtību. Laikam jau tā ir, ka veselam lērumam sveču nepiestāv ar drēbēm un papīriem aizkrauta grīda. |
|
|