| dzīve kā seriāls |
[Sep. 26th, 2005|02:08 am] |
Būs jau labi, un, patiesībā, nav jau tā, ka būtu slikti. Vienkārši man piemīt tāda tieksme sev apkārt radīt problēmas un visu notiekošo tā mazlietiņ, nū tā pavisam, pavisam mazdrusciņ dramatizēt, iespējams tālab, lai savu garlaicīgo dzīvi padarītu kaut mazliet interesantāku un krāsaināku, un, te jau pat muļķim skaidrs, ka dzīves krāsas vissulīgākās padara tieši problēmas, jo īpaši, ja tās saistas ar peripetijām ap pretējo dzimumu.
Tā nu es gaužos, raudu, smejos, dziedu, dejoju, mīlu, ienīstu - dzīvoju. |
|
|
| šņik-šņirik |
[Sep. 26th, 2005|11:39 am] |
Kārtējā visai murgainu sapņu piepildītā nakts un kārtējais rīts ar pamošanos pēc pulkstens vienpadsmitiem.
Šovakar pēc gandrīz 3 mēnešu pārtraukuma pie friziera, un ne jau tāpēc, lai iespītētu visiem pasaules konservatīvajiem vīriešiem, bet gan tālab, ka sāku atgādināt plušķi un friziergājieni man vienmēr liek justies labāk un pašpārliecinātāk, kas tagad, pašcieņas pēdējās druskas saglabāt mēģinot, ir visai svarīgi. |
|
|