| džondžiks! |
[Aug. 29th, 2005|10:47 pm] |
Mans tēv ir gatavais, kā teiktu kāda man laba draudzene, džondžiks!
Es šim visai negribīgi uz pāris dienām aizdodu savu dumpinieka 512 mb atmiņas karti ar norunu, ka līdz pirmdienas vakaram tā atkal nonāks pie manis, jo otrdien paredzēta neliela fotosesija. Šovakar tēvs ierodas un atdod man karti, kura, kā domāju es, ir tā, kuru biju viņam aizlienējusi, un uzreiz ievietoju to atpakaļ dumpiniekā. Stundu pēc viņa aizbraukšanas atskan zvans un tēvs kaunīgi saka:"Šīīīt, es tavas kartes vietā tev nejauši iesmērēju savu 32 mb karti!" |
|
|
| biedrs vai bieds? |
[Aug. 29th, 2005|11:03 pm] |
Bijušos klasesbiedrus var iedalīt 3 kategorijās:
1. Tādi, kurus tu centies izlikties nepazīstam un pat esi gatavs iekāpt nepareizā maršruta autobusā, lai tikai nebūtu jāpārmin ar viņiem pat tās dažas nožēlojamās pieklājības frāzes.
2. Tādi ar kuriem tu tomēr pārmin tās dažas nožēlojamās pieklājības frāzes, tomēr nepārtraukti raugies pulkstenī un vairākkārt nosaki, ka tev nudien jāsteidzas.
3. Tādi, kuru dēļ esi gatavs pabraukt garām savai pieturai, lai tikai jūs ilgāk varētu papļāpāt un pēc tam, kad esi izkāpis trīs pieturas par vēlu, domā - kāpēc gan jūs nekad netiekaties ārpus sabiedriskā transporta.
Šodien es satiku klasesbiedru no kategorijas nr. 1 un jutos ārkārtīgi neveikli, jo man kabatā bija tikai 20 sant., kas nozīmēja, ka nepareizajā autobusā iekāpt es nevarēju, ja vien nevēlējos mājup doties ar K-2. Klausoties viņā, spēju domāt tikai par to, ka 4. klasē uzsitu viņam zilu aci.
Nepatīkamo tikšanos ar 1. kategorijas klasesbiedru kompensēja autobusā sastaptais 3. kategorijas klasesbiedrs ar kuru nolēmām labot to, ka pēdējo gadu laikā tiekamies tikai autobusu pieturās un autobusos, un norunājām šonedēļ tikties pie tējas/alus. |
|
|