| Nē! |
[Aug. 19th, 2005|12:45 pm] |
Sapņoju, nē, patiesībā murgoju, ka atkal esmu atgriezusies pie MV un no jauna uzsāku to pašu veco ciklu, kura beigās tā pamatīgi atraujos pa seju ar grābekļa kātu. Gandrīz aiz izbīļa izvēlos no gultas, kad ar savu skaļo Nē! uzmodināju pati sevi no šī brīdinošā sapņa.
Un te atkal rodas jautājums, vai tiešām esmu magnēts, kurš pievelk tikai trīsdesmitgadīgus friču sakso-fōnistus, tipus, kuri neprot rēķināties ar citiem un vīriešus, kuros redzu visu (ieskaitot labāko draudzeni un māsu) izņemot vīrieti?
Tas noteikti ir kāds lāsts (mana trakā vecmāmiņa jau sen teica, ka visa mūsu ģimene ir nolādēta), kurš beigsies tikai man sasniedzot trīsdesmit gadu slieksni, kad dzīvošu viena ar savu kaķi un aiz izmisuma jau sen būšu kļuvusi par lezbieti. |
|
|