| Mans |
[Aug. 12th, 2005|10:54 am] |
Malks kokakōlas, skatiens pār plecu un manā sejā neizbēgami iezogas smaids. Tur viņš guļ - manā gultā, zem manas segas, tāds mazliet izspūris un mans vismaz uz divām nākošajām dienām.
Par spīti tam, ka gulēts pavisam maz, negribas atkal nodoties miegam, tikai malkot kokakōlu, kaut ko savā nodabā ķimerēties un ik pa brītiņam paskatīties pār plecu un atplaukt smaidā. |
|
|