| viss mainās |
[Jul. 25th, 2005|10:38 am] |
Agrāk bija neizsakāmi grūti aizmigt, ja nebija absolūta klusuma, absolūtas tumsas un dzīva, silta radiatora līdzās, bet tagad pat liekas tik patīkami vienai pašai ierušināties savā migā, apķert abus lielos spilvenus, aizvērt acis un iemigt ar Joni Mitchell dūdojam pie auss. Un tad vēl pamosšanās Inxs "Beautiful Gril" un par spīti jancīgi sagulētajiem matiem, es arī kaut uz brīdi sajūtos kā skaists meitietis.
Un pašai par lielu pārsteigumu, šodien dods lūkot sev jaunas dāmīškurpes, par spīti pāris nesekmīgiem mēģinājumiem, kad man veikalos paziņo, ka visiem apaviem, kurus es vēlētos iegādāties, nav pieejams man nepieciešamais izmērs.
Viss mainās. Jūs teiksiet - sīkumi, bet tieši sīkumi ir tie, kas, kopā savācoties, veido lielas lietas. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2005|02:33 pm] |
Liekas, ka visa draza, kas pēc operācijas dažādu šķirdumu un ripu veidolā tika sagrūsta man iekšā nu nāk uz āru - izskatos kā tāds kārtīgs pubertātes pārņemts, pumpains tīnis. Dīvainā kārtā nav pumpainajam tīnim raksturīgā depresīvisma, vismaz ne šodien.
Cheers! |
|
|