| |
[Mar. 13th, 2005|10:24 pm] |
|
Šorīt uz brīdi pieglaudos viņam vēl ciešāk, jo manī bija iezagusies baiļu sajūta par to, ka šis mirklis, šīs sajūtas un viņš - tas viss - varētu izgaist. Vieglo mirkļa izmisumu un klusumu pārtrauca viņa : "Es tepat vien esmu..." , un manī uz brīdi radās sajūta, ka viņš lasa manas domas. |
|
|