| tēja un sajūtas |
[Mar. 4th, 2005|07:38 am] |
Brokastis aizstāju ar krūzi piparmētru tējas un karotīti medus tajā, jo negribu uzzināt, vai savādā kņudoņa vēdera rajonā tur ir tikai tālab, ka neesmu ēdusi. Vēlos, lai tā tur atrastos pavisam citu iemeslu dēļ, tādu pavisam negaidītu, ar-telefona-stabu-pa-galvu pārsteidzošu iemeslu dēļ.
Pasmaidi, Ieviņ...
Iemalkoju tēju, kas nedaudz svilina lūpas un mēli, aizveru acis un, rūcot vēderam, pasmaidu. |
|
|
| sajūtas bez tējas |
[Mar. 4th, 2005|10:57 am] |
Paēdu. Pat tik daudz, lai jokainā sajūta no vēdera pazustu.
Nepazūd.
Aizdomīgi.
Ļoti aizdomīgi. |
|
|
| |
[Mar. 4th, 2005|05:14 pm] |
|
Ausīs mūzika, somā vitamīnu kārbiņas un sirdī siltums. Ceļš uz mājām likās pasakains. Vai tiešām var iemācīties mīlēt ziemu? Iespējams, bet es tāpat ar mazam bērnam raksturīgu nepacietību gaidu pavasari. |
|
|
| mans uzticamais draugs |
[Mar. 4th, 2005|06:11 pm] |
Citi uz saviesīgiem pasākumiem ņem līdzi labākās draudzenes vai uzšāvējus, bet es, es ņemu savu dumpinieku - uzticamo draugu, labāko draudzeni un uzšāvēju vienā.
Viņš mīlīgi man pieglaudies mani sargā, uzmana un fiksē notiekošo. Kopā ar Viņu alkoholu lietoju vai nu nemaz, vai ļoti maz, tālab iespēja, ka tikšu pavedināta, nū labi jau labi - iespēja, ka kādu pavedināšu, sarūk teju līdz nullei.
Lai jums izdevies un jauks šis vakars, mani dārgie draugi un nedraugi! |
|
|