| |
[Feb. 4th, 2005|06:30 pm] |
|
Tāda sajūta, ka sirds tūliņ izkāps laukā pa kaklu un aizies labākos medību laukos, jo no tik dažādu emociju sajaukuma un pārpilnības uznākusi tik sasodīti liela panika, ka pat nezinu kur likties. Bet šādi vēl nekad nav bijis - tāda iekšējā cīņa, ne gluži starp labo un ļauno, bet nu kaut kā līdzīgi. Sasodīts. Sarežģīti un vienkārši, vienkārši un sarežģīti. Neciešu. |
|
|