| Es un manas iedomas. |
[Nov. 5th, 2004|10:04 am] |
|
Iedomājos, ka šovakar varētu aiziet paēst suši, bet tad atkal iedomājos, ka tad man šos gardumus nāktos rīt nost veselus, jo pēdējās dienās košļāšana man sagādā samērā lielas sāpes. Tad atkal iedomājos, ka varētu aiziet ciemos, bet pirmā iedoma ātri izčibēja, jo sekoja otrā, kura vēstīja, ka mani neviens ciemos nav aicinājis. Tad nu beidzot iedomājos, ka varētu šovakar aiziet uz ilgi gaidīto Coffee and Cigarettes, pasūkāt popkornu un pastrēbt kōlu. |
|
|
| |
[Nov. 5th, 2004|10:42 am] |
|
Man vairs nav matu, ko aizlikt aiz ausīm (!), un es nekādīgi nespēju tikt vaļā no tās matu-likšanas-aiz-ausīm kustības, un beigu beigās sanāk, ka lieku aiz ausīm tukšu gaisu. Ka tik šādu kustību rezultātā nepārvēršos par Dambo, lai gan man nekas nebūtu pret lidotmāku. |
|
|
| |
[Nov. 5th, 2004|02:58 pm] |
Grūti pierast, jo liekas, ka tomēr nedaudz par īsu ( klikt ), prasās, lai kāda matu šķipsna kristu pāri ausīm.
Jāiet slīcināt bēdas speķpīrāgos, tējā ar medu, kanēļmaizītēs un pilnīgi bezjēdzīgās TV pārraidēs |
|
|
| |
[Nov. 5th, 2004|04:48 pm] |
Idritvaikociņ, ja kāds tūliņ neuzaicinās mani ciemos, vai nepieteiksies ar mani iet dzert kakao (vai kaut ko citu), tad es.., tad es.., tad es izdomāšu, ko es izdarīšu un ņemšu un izdarīšu arī!
Tā lūk! |
|
|