| |
[Oct. 14th, 2004|01:45 pm] |
Dzīve ir mauka. Vismaz pēdējās pāris dienas pavisam noteikti. Manas cerības nepiepildījās, es pat teiktu - divkārši nepiepildījās, jo vizuāli atgādinu kāmi, un morāli jūtos kā sabrakts, ceļmalā pamests kāmis, kam katru dienu jārij neskaitāmas ripas, kas tikai pasliktina pašsajūtu. Klāt pie visa tā nav neviena, kas mani pažēlotu, jo MV aizsūtīts komandējumā uz Belgradu. (Bļe!)
Tagad, kad pasūdzējos, jūtos mazliet labāk.
Paldies par uzmanību! |
|
|