| |
[Aug. 9th, 2004|04:33 pm] |
MV māmiņā katrā mūsu ciemošanās reizē valda tāds mīļš satraukums, viņa tekalē mums apkārt, apčubina, taisa ēst un pat neķauj ierunāties par to, ka kaut ko no visa tā varētu izdarīt paši, tikai paskatās MV ar nopietnu un rūppilnu seju un saka:"Nu, esi taču pie mātes atbraucis, tad ļauj arī viņai par visu parūpēties."
Es ar katru reizi sāku arvien vairāk iemīlēt vietu, kur uzaudzis MV, tās klusumu, mieru un vienkāršumu. Ir patīkami tur ik pa laikam atgriezties un kaut uz divām dienām aizmirst visas problēmas, rūpes un bēdas, peldēties aukstās, straujās upītēs, siltos, dzidros ezeros un saēsties ērkšķogas. |
|
|