Protams, ka vakar vakarā laiks bija burvīgs, nu, ja ne pavisam, pavisam burvīgs, tad vismaz tuvu tam, salīdzinājumā ar to slapdraņķi, kas valda pār mūsu tēvijas galvaspilsētu jau ilgāku laiku. Nu lūk, un tālab, ka laiks bija tik tuvu burvīgam, es nolēmu ignorēt šodienas nelabvēlīgās laika prognozes un vakarā pie MV devos īsos svārciņos un vasarīgās augstpapēžu kurpītēs.

Teikšu jums tā- nu nebiju es priecīga, kad pēc kaitinošā modinātāja zvana aiz loga izdzirdēju vēl ļaunāku skaņu - LIETUS! Atvadījos no MV, kurš  (nelietis tāds!) vēl palika gulēt un nedabūja skriet uz darbu pa lielo, ļauno lietu, un ar pašnāvniecisku skatu sejā devos laukā pa durvīm. Un tur tas mani sagaidīja - slapjš, auksts un slidens. Nepāprotiet, man patīk lietus, bet ne tad, kad tam nekādā gadījumā nevajag krist no debesīm.

Nu, neko darīt, žizņ takaja suka. Esmu jau nedaudz atkopusies, bet vienu zinu droši - es šodien nevienam pēc pusdienām pakaļ neskriešu!