Mīļotā vīrieša jaunajā komunālistabā nepierasti maza gulta, bet, kā viņš teiktu :"Nu začīt, bet tā taču mīļāk." Jā, nepierasti arī tas, ka arī mūsu drārziņā uz doto brīdi neviens (t.i. mēs paši vien tie  "nevieni" esam) akmentiņus un stikla lauskas nemet. Varbūt Dieviņš ir sadizrdējis manus briesmīgos vaidus un čīkstienus par to, cik man grūti un slikti un ai ai ai (smīns), un varbūt, nu varbūt tiešām ir lemts?!?!

Nu, ko jaunatne, vai jūsu krājkasītēs jau žvadz naudziņa par ko iegādāties ziedus topošajai slaistei vidusskolu absolvējot?

Cheers