| |
[May. 3rd, 2004|02:32 am] |
Manikīrs pustrijos naktī norāda uz to, ka kaut kas nav kārtībā. Jā, bet, kad tad ir? Un, vai tad, ja būtu, viss tiešām būtu kārtībā?
Nezinu.
Jā, un šodien, precīzāk, jau vakar, bet tikai šodien es to atklāju, naudiņkartei beidzās derīguma termiņš, un par to man, protams, pavēstīja kāda īpaši "laipna" pārdevēja, kas dienas noskaņu ar saviem smailajiem purngaliem paspēra vēl pāri pakāpienus zemāk, pēc tam to samīdījusi ar asajiem metāla papēdīšiem (nu gan kuce, m?). Sasodīts, un tantas nr., kurai jāzvana, lai iedotu man vēl vienu maģisko kartiņu ar kā reiz pazudis.
Vienmēr jūsu, neirotiskā, dīvainā, parastā, pelēkā, košā, skaļā, noslēgtā, atklātā... es. |
|
|
| |
[May. 3rd, 2004|02:20 pm] |
Pudienās vakardienas suši, divas kapletes (tā viņas tiek dēvētās uz iepakojuma) tailenola pret saaukstēšanos un daudz darba.
Nopūta smagā. |
|
|