| |
[Mar. 15th, 2004|01:02 am] |
|
Tīfentāles jaunkudzes romāniņā iespiestas divas pēc svaiga papīra smaržojošas teātra biļetes. Divas. Sasodīts. Kālab sasodīts? Tālab, ka es esmu viena, pie tam samērīgi tieva, nu vismaz tik samērīgi, lai aizņemtu tikai vienu beņķīti, kas, savukārt, nozīmē, ka otrs paliek pavisam tukš. Sešu latu vērts tukšums. Un viss tikai tāpēc, ka man sametās skumji iedomājoties vienu. Nožēlojami. |
|
|
| |
[Mar. 15th, 2004|10:07 am] |
Raucu uz augšu pidžamas bikses, dzeru ārstniecisko tējiņu, kurai brīnumaini vajadzētu izārstēt manu strauji progesējušo klepu, un pilnībā ignorēju faktu, ka pēc 40 minūtēm man jāizskatās labi un jādodas laukā no ērtajiem kvadrātmetriem.
Gribu california makki un mazo, jauko karafīti sakē. Gribu. |
|
|