| |
[Mar. 13th, 2004|10:20 am] |
Kakla sāpēm pievienojušās gaužām nepatīkamas iesnas, klepus un aizsmakums, kas manu samērā zemo balsi pastumj vēl pāris pakāpienus zemāk. Sievišķīgs bass - tā man vakar teica.
Prātodama par to, ko šodien īsti vēlos darīt, iedomājos, cik jauki gan būtu, ja šodien būtu tāds īsti pavasarīgs laiks. +15, saule, skaidras debesis. Jā, tas būtu vairāk nekā jauki. Tad es kādā no Rīgas parkiem starp soliņiem, kurus okupējuši iemīlējušies jaunieši,kas nezin, ka TĀ skūpstīties publiskās vietās tomēr ir mazliet vulgāri, atrastu kādu brīvu, uz kura nodotos kādas izklaidējošas grāmatas lasīšanai un/vai domām par muļķīgi filozofiskiem jautājumiem.
Pavasari, kur tu esi? |
|
|
| |
[Mar. 13th, 2004|11:15 pm] |
Tomēr neticami, kā cilvēki spēj uzlādēt.
Ko gan es bez jums - labie, labie cilvēki -, ko gan es bez jums.
Paldies. |
|
|
| |
[Mar. 13th, 2004|11:54 pm] |
|
Pēc apmēram trīs gadu ilgas pauzes atkal esmu nolēmusi apmeklēt improvizācijas teātri klubā Hamlets. Tā kā pagaidām plānoju doties viena galdiņu rezervēt būtu tīri vai muļķīgi, pie tam neesmu pārliecināta, vai rezervēšana tikai 3 dienas pirms izrādes maz ir iespējama. |
|
|