| karsoņi |
Dec. 22nd, 2005|11:06 am |
Negribēju riskēt ar kādu plauškarsoni vai ko tamlīdzīgu, tāpēc šorīt, pēc klepojot un šņaukājoties pavadītas nakts, uzrakstīju savam pseidopriekšniekam īsziņu, ka šodien un visticamāk arī rīt darbā neieradīšos. Darbu, protams, man līdz kaklam, bet neviens tāpat īsti nenovērtē to, ka es visu paveicu daudz ātrākā tempā un daudz augstākā kvalitātē nekā mans amata priekštecis, tālab šoreiz varu bez sirdsapziņas pārmetumiem atļauties tam visam uzlikt mīksto.
Un tagad esmu gatava uzklausīt visus iespējamos ārstēšanās veidus, lai pēc iespējas ātrāk tiktu uz kājām, nu, t.i., lai rītvakar būtu vismaz pusdzīva. |
|