| principi un cukurdupši |
Dec. 18th, 2005|02:35 pm |
Tā ir tāda visai savāda pārākuma sajūta, kad kāds tevi tik ļoti grib un tik neatlaidīgi cenšas iegūt, bet tu paliec pie saviem principiem un ne(at)dodies. Tādu izmisumu vīrieša acīs man sen nebija nācies redzēt, bet visvairāk mani uzjautrināja tas, cik ļoti pārsteigts un šokēts viņš bija par to, ka ir kāda, kas var pretoties visiem viņa centieniem. Tu esi viens ļauns sievišķis, kāpēc tu mani tā moki?!?!
Un kāpēc man sanāk uzrauties uz tādiem cukurdupšiem, es nezinu, un nezinu arī, ko viņi manī saskata, jo viegls medījums es pavisam noteikti neesmu. Cenšos visas šīs pēdējā laika iepazīšanās neuztvert pārāk nopietni un neko vairāk kā vienu jautru vakaru no tā visa negaidīt, drīzāk uztveru šādus vakarus, kā stāstus savai grāmatai, jo ir pavisam noteikti skaidrs, ka nekāds turpinājums tam visam nav gaidāms, jo es, šķiet, radu par sevi frigidas maitas iespaidu. |
|