| piedodiet, atvainojiet - es kļūstu salkana |
Nov. 11th, 2005|01:14 am |
Četrsimt piecdesmit sešas lappuses. Četrsimt piecdesmit sešas jaukas, mīļs, sirsnīgas, reizēm sērīgas, bet uzmundrinošas lappuses. Ar salkanām beigām, protams, bet tādām jauki salkanām, tādām, kuras apmēram divdesmit lpp pirms beigām varēja paredzēt, bet kas lika šīs atlikušās divdemist lpp gultā pavadīt ar tādu muļķīgu smaidu un tādu savādu sajūtu, jo priecājos par grāmatu varoņu laimi.
Nu un es arī ticu, ka es reiz tā kārtīgi iemīlēšos, bet, ja ņem vērā, ka šo tēlu vecums bija kaut kur starp divdesmit deviņi un četrdesmit, tad man vēl kādu laiciņu nāksies pagaidīt. Un esmu arī klusībā samierinājusies ar to, ka divdesmit gadu vecumā būt vienai nav nemaz tik ārkārtīgi nožēlojami, kā man šķita, tikai jāiemācās pie tā pierast - jāmācās kļūt pašpietiekamākai.
Žēl tikai, ka ar grāmatām nevar mīlēties (did i really say that out loud?!?!), jo visādi citādi jau šādi romāneļi man itin labi liek aizmirsties.
Cheers! |
|