| validolu, lūdzu! |
Oct. 25th, 2005|09:49 pm |
Sirdsklapes jau nu gluži ne, bet kaut kas jau tur iekšā durstās un neliek mieru. Tāda sajūta, ka viss mans organisms pret kaut ko protestētu - acis sāp, žoklis krakšķ, brakšķ un arī ik pa laikam iesāpas, galvā iemājojusi teju vai tāda kā migrēna un sirds, sirds, maita, vispār sāp visos iespējamos veidos. Gribētos to skaidrot ar pēkšņo aukstumu un drēgnajiem vakariem, bet jūtu, ka tas tikai daļēji pie vainas - zudis kopējais līdzsvars, zudis miers, zudusi nosvērtība un ticība.
Šajā pusē bez pārmaiņām - istabā atkal kvēlo sveces, dūmo vīraks un skumst pirms miega Valerianae radix drapes saēdusies Ieva. |
|