| labrīt no rīta |
Sep. 22nd, 2005|06:37 am |
Pulkstens ir tikai seši no rīta, kad modinātāja zvans nodevīgi vēsta par to, ka man jāraušas laukā no gultas (maitam jau vienalga, ka es aizmigu tikai pirms sešām stundām). Izmantoju apjukuma brīdi un kaut kā aizkleberēju līdz dušai, jo skaidri zinu - ja gaidīšu līdz brīdim, kad sapratīšu, ka ir tik sasodīti agrs - pārvilkšu sev pār galvu segu un šņākšu kā ruksis līdz pusdienlaikam.
Tagad, trīsdesmit septiņas minūtes vēlāk esmu nomazgājusies, saģērbusies un ēdu pirms mirkļa uztaisītās brokastis (trīs siermaizes un krūze citronu tējas ar lielu karoti medus). Turbo! Nu es jums saku - esmu gatavais turbo sieviets!
Pēc tam, kad apmēram pēc desmit minūšu gājiena, elpojot dzestro rīta gaisu un dīdoties līdzi tam, kas nu dotajā brīdī skan manās ausīs, esmu sasniegusi autobusa pieturu, esmu jau pamodusies, tomēr tiklīdz ielienu autobusā un novietoju savu pēcpusi kādā no sēdvietām - bladaukš, aimiegu līdz pat LNT pieturai. |
|