| Es neesmu Džeina Fonda, mans mīļais Alen Delon |
Sep. 6th, 2005|05:00 pm |
Viņš saka:"Mīļā, burvīgā, skaistā," bet nez vai zina, ka es otrā klausules galā ar skepsi lielāku par Munameģi smīkņāju un domāju - glaimi, glaimi, glaimi.
Jā, jā, tai pašai mūžīgajai romantiķei, pāremocionālajai muļķei, tai pašai, kas divus gadus ar zobiem un nagiem centās izspiest mīlestību no vīrieša, kurš nekad viņu nespētu iemīlēt, ir zudusi ticība. Varbūt uz laiku, kas zin, bet šoreiz, lai arī kājas jaunā upura klātbūtnē kļūst mazliet ļodzīgas, es vairs nemāku noticēt tam, ka ir iespējams kas vairāk par īslaicīgu farsu. Tas sarūgtina, tas sāp, jo es gribu ko vairāk, bet tam kaut kam vairāk vairs neticu. |
|